Šodien sarunājamies ar IT speciālistu telekomunikācijas jomā. Komunikācijas, īpaši telefonu darbība ir svarīga jebkurā krīzes situācijā gan dabas katastrofās, gan arī militāru apdraudējumu gadījumā. Visi jūtamies mierīgāk, ja varam sasniegt sev tuvos un uzzināt par viņu atrašanās vietu un veselību.

Mūsu sarunu biedram ir ilglaicīga pieredze telekomunikāciju jomā, īpaši antenu uzstādīšanā un uzturēšanā. Šis cilvēks savu darbu veic ar prieku un atbildību.

Lūdzu, pastāstiet par sevi. Kā jūs iepazināties ar savu pašreizējo darbavietu?

Studēju RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē un jau studiju laikā ieinteresēja komunikāciju sistēmas. Dotā brīdī telekomunikāciju jomā strādāju vairāk nekā divdesmit gadus, specializējos antenu uzstādīšanā un uzturēšanā. Esmu piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar pašām bāzes staciju izbūvēm, modernizāciju, kā arī 5G tīkla ieviešanu.

Kāds ir jūsu amats un kādas ir jūsu galvenās atbildības jūsu pašreizējā darba vietā?

Patiesībā daudzi cilvēki domā, ka tas ir vienkārši uzliki antenu un aizmirsi, patiesībā jau viss darbs sākas par pamatīgu plānošanu, pētīšanu un tehniskās dokumentācijas izstrādi. Komandā kurā es strādāju, plānošana un dokumentācija arī ir mans atbildības lauciņš. Tikai pēc kārtīgas plānošanas un dokumentācijas izstrādes notiek darbība pašā objektā uz vietas. Man ir paveicies ar komandu, visi mani labi pazīst un man ir laba sadarbība kolēģiem. Man arī patīk pašam kontrolēt procesus. Bieži braucu uz vietas, kāpju uz torņiem, trepēm, mastiem un strādāju kopā ar kolēģiem plecu pie pleca. Darbs ir kā lielā ģimenē, kur katrs zina savus pienākumus. Dziļi sirdī jūtu sevī nepieciešamību, kaut ko papildus paķert un izdarīt. Man pašam patīk tā labi padarītā darba sajūta un protams vējš, kas svilpo gar ausīm.

Savā ziņā, kad strādāju augstumā, visas ikdienišķās problēmas paliek tur kaut kur lejā un visas problēmas un raizes paliek tādas mazas bezjēdzīgas. Tā ir kā sava veida atpūta.  Saucat, kā gribat, kaut vai par meditāciju – tur augšā.

Tā kā rūpe par sakaru kvalitāti ir viens no pēdējiem mana aroda procesa posmiem.

Vai varat dalīties ar kādu interesantu pieredzi vai izaicinājumu, ar kuru esat saskāries savā darbā?

Kādu laiku viens no lielākajiem izaicinājumiem bija darbs ar cilvēkiem. Visu it kā var uz zemes cilvēkam tehniski parādīt, iemācīt. Uzkāpjot augšā, cilvēks visu aizmirst un vairs nespēj saglabāt mieru un domāt vai pat pakustēties. Mēs esam zaudējuši daudzu potenciāli labus kadrus, jo cilvēkus uz zemes kabinetos apmāca, bet reāli pastrādāt Tu augšā nevar un nākas domāt kur lai tādu darbinieku liek. Pēc milzīgām parunām un rādot uz reāliem piemēriem, tagad uzņēmums ir mainījis darbinieku atlases politiku. Tagad meklējot jaunos darbiniekus esam sākuši taisīt ekskursijas uz torņiem (mākoņiem). Ja redzam uz vietas, ka cilvēks spēj sevi pārvarēt un kontrolēt, pēc tā arī vēlāk ar darbinieku intervijā saprotam vai mēs redzam šim cilvēkam potenciālu, kas būtu saistīts ar darbu augstumā.

Kāda ir Jūsu iesaiste civilajā aizsardzībā?

Pa tiešo ar CA neesmu saistīts, bet gan drīzāk pastarpināti, jo kas tad te Latvijā notiksies, ja nebūs stabili sakari miera, kur nu vēl problēmu gadījumā? Kopā ar kolēģiem to ļoti labi saprotam, ka stabili sakari ir jābūt visur, pat miera laikā un vēl jo vairāk valsts apdraudējuma gadījumā.

Vai varat pastāstīt par savu ģimeni? Kā viņi atbalsta jūsu darbu?

Man jau visi bērni ir pieauguši un patstāvīgi, katrs dara savu darbu un ģimeni. Dzīvojam, kā nu kurais esam izmētāti pa Latviju, cits tuvāk no bērniem ar ģimeni dzīvo mums, bet cits tālāk. Ja nespējam satikties, tad vismaz regulāri sazvanāmies.

Kā jūs esat sagatavojis savu ģimeni iespējamām krīzes situācijām?

Pēc tam, kad 2022. gadā Krievija uzsāka atklātu Ukrainas okupāciju, sanācām visa ģimene kopā izstudējām sargs.lv publicēto Bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”  sakomplektējām visiem radiniekiem un ģimenei somas ar nepieciešamo satura minimumu. Ieguldījumi bija pamatīgi. Pastnieki jau smējās, ka būsim visu internetu izpirkuši. Ar ģimeni blociņos sarakstījām kontaktinformāciju un norunājām vietu, kur mēs tiekamies.

Kādi ir jūsu hobiji un kā jūs pavadāt brīvo laiku?

Īsti tā hobijiem neatliek laika, darbs, mājas dārziņš,  kādreiz paauklējam mazbērnus.

Kā jūs uzturat fizisko un garīgo formu, lai būtu gatavs reaģēt krīzes situācijās?

Ar sievu kopā braucam ar riteņiem, kopā nūjojam, es tagad mazāk, bet sieva vairāk. Tautieši – uzturiet sevi kaut cik normālā formā.

Kādi ir galvenie padomi, ko jūs varētu sniegt mūsu lasītājiem, lai viņi būtu labāk sagatavoti krīzes situācijām?

Neskatīties neuzticamus informācijas avotus un tik tiešām pārlasīt sargs.lv publicēto Bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” .

Kādi ir trīs svarīgākie pasākumi, ko katram cilvēkam vajadzētu veikt, lai sagatavotos iespējamām krīzēm?

Sagatavot kontaktus, somu, sekot līdzi Latvijas radio un televīzijai. Nenokārt degunu un galvenais necelt paniku.

Vai jums ir kādi ieteikumi vai resursi, kurus jūs ieteiktu mūsu lasītājiem, lai viņi uzzinātu vairāk par šo tēmu?

Ja jau esat sākuši pacelt šo tēmu, tad gribētos dzirdēt vai lasīt kā reāli pašvaldības, policija un armija ir sagatavojusies krīzes situācijām. Nevis kādi mistiski papīra plāni, bet gan ko reāli ir izdarījuši.